-
Cilvēktiesību ievērošana policijas darbā
Nr. | Название главы | Стр. |
1) | Ievads | 3 |
2) | Cilvēktiesību definīcija un Valsts policijas jēdziens | 4 |
3) | Cilvēktiesības Latvijas Republikā | 6 |
4) | Pilsoņu un policijas vienotība | 12 |
5) | Policijas varas likumīgums | 14 |
6) | Nobeigums | 17 |
7) | Izmantotā literatūra | 19 |
Dzīve ir pierādījusi, ka pilsoņu lēmumi izsaukt vai neizsaukt policiju nosaka viņu vēlmes un attieksme pret to un tās pakalpojumiem. Amerikāņi izsauc policiju galvenokārt tādēļ, ka rūpējas par personīgo labumu; pilsoņa pienākuma izjūtai šajā gadījumā ir mazāka loma. Tomēr sabiedrības saglabāšanas vissvarīgākais elements ir griba dzīvot saskaņā ar likumu un pienākumu. Tāpēc tā griežas pie policijas tad, kad likumu pārkāpumi skar iedzīvotājus vai sabiedrisko kārtību. Policija, kuras darbība galvenokārt ir reakcija uz pilsoņu palīdzības lūgumiem, ir vairāk saliedētā ar sabiedrību nekā tā, kuras vienīgais virzītājspēks iur pašu darbinieku iniciatīva. Papildus elements ir iedzīvotāju griba nodot savas naidīgās savstarpējās attiecības likumu piespiedu pielietošanas sistēmai, jo pilsoņu sabiedrība ir kopums, kurā ir spēkā likumi. Pieklājību rada uzticība, tādēļ pilsoņu sabiedrībā vislielākā nozīme ir policijas un sabiedrības uzticības un paļāvības savstarpīgums.
Strīdīgās sabiedriskās kārtības un taisnīguma problēmas rada nogrupējumus sabiedrībā. Dažādi politiskie slāņi par valsts galvenajām problēmām izvirzīja noziedzību un vardarbību, tādēļ federālās valdības izpildorgāni 60. Gados izveidoja virkni komisiju nolūkā pētīt kriminālitāti, likumu piespiedu pielietošanu, kriminālās tieslietas un iedzīvotāju nemierus atsevišķās teritoriās. Meklējot iespējas atrisināt šis problēmas, komisijas nodarbojas ar noziedzības, nekārtību un vardarbības cēloņu izpēti un centās izdibonāt, kādēļ tās nevar pārvarēt ne vien likumu piespiedu pielietošanas un kriminālo tieslietu joma, bet visa valsts sistēma. Komisijas, piemēram, kādi cēloņi ir cilvēku savstarpējai pieklājībai un kā to nostiprināt. …
Termins "cilvēktiesības" apzīmē ikvienam cilvēkam piemītošas visaptverošas tiesības, kas nav atkarīgas no jurisdikcijas vai citiem faktoriem, kā etniskā piederība, tautība, reliģiskā pārliecība vai dzimums. Šīs tiesības nevar piešķirt, ierobežot, apmainīt vai pārdot (piemēram, cilvēkam nav tiesību sevi pārdot verdzībā). Filozofijā un politikā cilvēktiesību saturs ir strīdu objekts, savukārt jurisprudencē cilvēktiesības reglamentē Apvienoto Nāciju starptautiskie juridiskie dokumenti, dažādas reģionālās konvencijas, kā arī valstu nacionālā likumdošana.
