-
Elpošanas sistēmas slimību psihosomatika
Nr. | Название главы | Стр. |
Ievads | 3 | |
Elpošanas sistēma | 3 | |
Elpošanas sistēmas fizioloģiskie traucējumi | 5 | |
Dispnoja | 5 | |
Aizdusa | 6 | |
Klepus | 6 | |
Hiperventilācijas sindroms | 6 | |
Elpošanas sistēmas saslimšanas | 8 | |
Bronhionālā astma | 8 | |
Bronhīts | 13 | |
Tuberkuloze | 13 | |
Secinājumi | 15 | |
Ārstēšana | 16 | |
Elpošanas sistēmas pārmaiņas grūtniecības laikā | 16 | |
Izmantotā literatūra | 18 |
Palīdzības iespējas no psiholoģiskā viedokļa
1. Var meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību. Protams, tas nebūt nav viegli, jo bieži, izšķiroties par sava bērna veselību, mātei ir jāsāk ar sevi. Tikai veselai un laimīgai mātei ir laimīgs un vesels bērns. Ir svarīgi, lai tieši šāda māte palīdzētu bērnam atklāt pasauli, un labāk, lai pasaule bērnam būtu krāsaina.
2. Latvijā ir iespēja iziet speciālu programmu kursu, kurš domāts vecākiem, lai uzlabotu vecāku–bērnu attiecības, saprastu savu bērnības pieredzi un to, kā tā ietekmē viņu attiecības ar bērnu. Šāds programmu kurss ir pieejams psiholoģiskās palīdzības centros.
3. Pieaugušais, kurš slimo ar elpošanas sistēmas traucējumiem, arī var meklēt psihologa vai psihoterapeita palīdzību, lai izprastu, kas tieši uztur saslimšanu un kas ietekmē saslimšanas paasināšanos.
Ārstēšana
Rietumu medicīna uzsver pilnvērtīgas elpošanas nepieciešamību, lai nodrošinātu organisma optimālu funkciju.
Fizioterapijas nozares zinātniskie pētījumi ir apstiprinājuši, ka elpošanas stereotipa korekcija ir svarīga gan pie dažādām elpošanas sistēmas slimībām, gan sirds un asinsvadu slimībām, gan krūšu kurvja un mugurkaula slimībām (piem., skolioze). Aizvien vairāk novērojumu liecina, ka elpošanas stereotips un tā kontrole mainās ilgstoša vai pārmērīga ārēja stresa vai iekšēja sasprindzinājuma gadījumā. Līdz ar to elpošanas stereotipa korekcija ir būtiska veselības uzlabošanas un profilakses sastāvdaļa.
…
Elpošanas procesi darbojas dinamiskā mijiedarbībā ar visu organismu. Emocijas un personības iezīmes spēlē tiešu lomu elpošanas ātrumam, ritmam, veidam un dziļumam, kā arī ietekmē šīs sistēmas saslimšanas. Jo īpaši bērni – uz dažāda veida problēmām reaģē ar psihosomatiskām saslimšanām, īpaši izteikti agrīnajā vecumā: jo mazāks bērns, jo izteiktāk tas uz grūtībām reaģē ar ķermeni. Šobrīd daudzi speciālisti skatās uz slimību plašāk - ne tikai kā uz fizisko faktoru iedarbību rezultātu, bet arī psiholoģisko faktoru kontekstā.