| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 3 | |
| I nodaļa. | Kas ir eiroreģioni? | 4 |
| II nodaļa. | Eiroreģioni CAE | 9 |
| 1. | Višegradas valstis | 11 |
| 2. | Silēzijas reģions | 13 |
| Nobeigums | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
Domājams, ka iespējamāka ir Eiropas integrācijas, nevis pārvēršanās federālā valstī ir tāpēc, ka tieši Eiropas Savienība ir tā, kas stiprina valstu nacionālismu - tas nozīmē, ka tās nevēlēsies zaudēt valsts suverenitāti. Tomēr uzreiz jāsaka, ka Eiropa un tās valstis patlaban atrodas straujā mainīšanās procesā un jau jaunā paplašināšanās, kas notiks, kad Savienībai pievienosies Rumānija un Bulgārija jau 2007.gadā un iespējams arī Turcija pēc vairāk kā 10 gadiem, var pavērt Eiropas Savienībai jaunas attīstības dimensijas, un iespējams, ka tas būs tieši federālas Savienības modelis. Arī jaunās dalībvalstis radīs arvien jaunus reģionus, jo tas palielina valstu perifēriju iespēju veidot administratīvos centru, tādējādi gūstot pēc iespējas lielāku labumu, gan politisko, gan ekonomisko.
Tāpēc, veicot darbu, pievērsu uzmanību kā vēsturiskām likumsakarībām, kas novedušas Eiropu līdz tādai situācijai, kā arī uz mūsdienu situāciju ar eiroreģioniem. …
Eiropai atrodoties straujā integrācijas procesā, ir radusies būtiska plaisa starp nacionālisma un federālisma aizstāvjiem. Jau no starptautisko skolu skatījuma atšķiras skatījums uz Eiropas integrācijas iespējamo integrācijas veidu – vai tā attīstīsies federālas Eiropas Savienības virzienā vai gluži otrādi – tas notiks kā neofunkcionālisma skatījumā un attīstīsies pārnacionālas organizācijas. Tomēr darba mērķis ir izpētīt, kā integrācija norisinās tieši šai momentā. Un nenoliedzami, ka integrācijai svarīgi ir tieši eiroreģioni, jo manuprāt, to veiksmīgā vai neveiksmīgā darbība pierādīs ES spēju funkcionēt federācijā vai nē.
