Bezdarba līmenis Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības vidējo līmeni. Lai arī šī atšķirība ar katru gadu samazinās, pēc Ekonomikas Ministrijas datiem nav notikušas izteiktas pārmaiņas Latvijas strādājošo sadalījumā pa profesijām – nedaudz samazinājies vienkāršo profesiju īpatsvars un palielinājies to darba vietu skaits, kurās nepieciešama augstākā vai vidējā profesionālā izglītība, kas liecina par to, ka pieprasījums pēc speciālistiem ar augstāko izglītību palielinās straujāk. Diemžēl trūkst attiecīga piedāvājuma, turpretī vienkārša darba darītāju netrūkst, lai gan arī pēdējā laikā arī ar to rodas problēmas.
Arvien biežāk novērojama darbaspēka izceļošana uz ārvalstīm. Ir izveidojies stereotips, ka izceļo tikai nekvalificētie strādnieki, taču tā nebūt nav. Protams, ka izceļotāju vidū ir arī tādi, kas Latvijā ieņēmuši bezdarbnieka statusu savas zemās kvalifikācijas vai izglītības dēļ, taču daudzos gadījumos tie ir kvalificēti darbinieki, kuri ārzemēs strādā savai izglītībai un spējām neatbilstošu un mazāk kvalificētu darbu, toties saņemot lielāku atalgojumu, nekā strādājot savai izglītībai atbilstošu darbu Latvijā. Kvalificētajiem darbiniekiem izceļojot, rodas attiecīgo nozaru darbaspēka trūkums, kam uzņēmēji šobrīd redz tikai vienu risinājumu – pieņemt darbā viesstrādniekus. Aizceļo arī tikko skolu beigušie jaunieši, kas, nemaz necenšoties iegūt augstāku izglītību, apzinās, ka jau tagad ārvalstīs var iegūt pietiekoši labi apmaksātu darbu. Tādā veidā valsti atstāj potenciālais kvalificētais darbaspēks. Darba samaksa ir galvenais, bet ne vienīgais izceļošanas iemesls. Kā migrācijas veicinoši faktori kalpo arī sarežģījumi savstarpējās attiecībās un sociālajā sfērā.…
