1. Orvels jau kopš bērnu dienām zināja, ka būs rakstnieks, ja pat pusaudžu gados, viņam likās, ka no šīs iedomas ir jātiek vaļā. Rakstnieks pēc laika saprata, ka nevajag pretoties savam aicinājumam.
2. Kļūstot vientuļam, Orvels bija tapis par savādnieku savu vienaudžu vidū, tomēr tas deva viņam iedvesmu izdomāt dažādus stāstus ar iedomātām personām. Rakstnieks, izjūtot saikni ar šīm izjūtām, radīja noslēgtu pasauli, kurā varēja patverties no ārpasaules. Bērnībā Orvels sacerēja dažādus dzejoļus, tomēr, mēģinot sacerēt stāstus, tie beidzās ar neveiksmi.…
