Ja par audzināšanas būtiskāko līdzekli šodien uzskatām sadarbību, tad audzināšanas metodes varam definēt kā audzinātāja un audzēkņu sadarbības veidus, pilnveidojot audzēkņu pašregulācijas attieksmes.
Audzināšanas metodes ir analizējamas un izmantojamas atbilstoši audzināšanas procesa gaitai: mērķis – līdzekļi – rezultāts.
Ir 4 sadarbības pamatposmi:
1.psiholoģiskā sagatavošana (izmanto diagnosticēšanas, prognozēšanas un orientācijas metodes)
2.praktiskā sagatavošana (izmanto koordinācijas un stimulēšanas metodes)
3.darbības realizācija (izmanto koordinācijas un stimulēšanas metodes)
4.rezultātu novērtēšana (izmanto novērtēšanas metodes)
Diagnosticēšanas metodes – noteikt katra skolēna un klases kolektīva līmeni un uz tā apzināšanas pamata prognozēt audzināšanas mērķi (var izmantot sociometriju, aptaujas, novērošanu, pedagoģisko situāciju konstruēšanu un analīzi u.c.)…
