| Nr. | Название главы | Стр. |
| 1. | Ievads | 3 |
| 2. | 1990. un 1995. gada reliģisko organizāciju likumu salīdzinoša analīze | 4 |
| 3. | Saistība starp esošo likumdošanu, starptautiskajiem tiesību dokumentiem un Saeimas pieņemtiem baznīcu un reliģisko draudžu likumiem | 7 |
| 4. | Izmantoto avotu saraksts | 8 |
Nepieciešams būtu 11. panta 3. daļas tekstu vairāk saskaņot ar ANO Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām 18. panta 3. daļu. Būtu jāpaskaidro vai jāmaina teksta daļa – „sludina reliģiskās neiecietības .. idejas”, jo paši par sevi šie vārdi var tikt attiecināti uz jebkuru teoloģiskas diskusijas punktu. Tādējādi lielākai un ietekmīgākai baznīcai ir iespējams apkarot sev nepieņemamus uzskatus, apsūdzot mazāko – t.s. „jauno reliģisko kustību” – reliģiskā neiecietībā un, vēršoties pie 8. panta 4. daļas, iesaistīt valsti savās interesēs kādā reliģiskā (dogmatiskā) strīdā un apkarot savus oponentus ar valsts palīdzību. Tāpēc vienkāršāk un precīzāk būtu „sludina reliģiskā naida idejas” (tas atbilstu arī minētās ANO deklarācijas 20. panta 2. daļai).
11. panta 3. daļas sākums pašreizējā redakcijā ir sekojošs:
„Reliģiskā organizācija netiek reģistrēta, ja:
1).., 2)..
3) tā ar savu darbību (mācību) apdraud valsts drošību, sabiedrisko mieru un kārtību, kā arī citu personu veselību un tikumību, sludina reliģiskās neiecietības un naida idejas vai citādi ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmē un likumos noteikto.”
…
