Redze ir bioloģisku norišu kopums, ar kuriem notiek apkārtējās vides priekšmetu izstarotās vai atstarotās gaismas uztvere un analīze . Redzes sajūtas sniedz informāciju par priekšmetu formu ,lielumu ,krāsu un dod organismam iespēju pareizi orientēties ārējās vides apstākļos .Redzes analizators sastāv no perifēriskās daļas –tīklenes un nervu šūnu sakopojumiem vidus smadzenēs un starp smadzenēs, kā arī redzes centra šūnām lielo pusložu garozas pakauša daivā .Gaismas uztvere notiek tīklenē, nūjiņās un vālītēs, kas satur redzes pigmentus, kuri, spēj absorbēt redzamo gaismu.
Bez fotoreceptoriem tīklenē ir arī vairāki nervu šūnu slāņi, kur notiek pirmējā optiskās informācijas analīze –tiek novērtēta apgaismojuma intensitāte, pastiprināti robežvirsmu kontrasti .Acs akodācija ļauj skaidri saskatīt dažādā attālumā esošus priekšmetus un nodrošina pareizu telpas izjūtu .Izšķiroša nozīme šajā izjūtā ir arī binokulārai redzei –koordinētām abu acābolu kustībām, kas dod viena attēla uztveri .
Tīklenes centrālā apvidū veidojas krāsu redze .Normālos apstākļos redze ir praktiski nenogurdināma .
Visas galvenās redzes funkcijas –gaismas un krāsu izšķirtspēja ,redzes asums –ir atkarīgs no apgaismojuma .Labs apgaismojums palīdz labāk atšķirt priekšmetus ,rada uzmundrinošu noskaņu, ceļ emocionālo tonusu u.t.t. Nepietiekams apgaismojums izraisa acu piepūli, nomāc organisma fizioloģiskās un psihiskās funkcijas, rada nogurumu un palielina traumatisma iespēju .Apgaismojumu mēra luksos (lx) .…
