Bagātība un nabadzība. Pasaulē ir ne tikai bagāti un nabadzīgi cilvēki, bet arī bagātas un nabadzīgas valstis, kā arī tāds valstis, kas atrodas tādā kā starpstadijā – starp šīm fāzēm, vidusdaļā. To visu apskata globālā stratifikācija. Gluži tāpat kā mēs runājam par indivīdiem, kas sabiedrībā ieņem augstākas vai zemākas pozīcijas, mēs varam runāt arī par valstīm, kas ir gan augstāk, gan zemāk attīstītas. Valsts attīstības līmeni un cilvēku labklājību tajā var noteikt pēc Iekšzemes kopprodukta jeb IKP. Iekšzemes kopprodukts ir kādas valsts saražoto preču un pakalpojumu kopējā vērtība noteiktā laika periodā. Ja IKP izsaka naudas veidā, tad tas atspoguļo valsts ekonomikas attīstības līmeni konkrētajā laika periodā. Lai salīdzinātu dažādu valstu ekonomikas līmeni, izmanto IKP. Tā kā dažādās valstīs iedzīvotāju skaits ir dažāds un to spējas saražot produkciju līdz ar to atšķiras, tad, lai varētu salīdzināt dažādas valstis, katras valsts IKP izdala ar tās iedzīvotāju skaitu.…
