-
2007.-2012.gada pasaules finanšu krīzes ietekme Portugālē
SECINĀJUMI
1. Portugālē ar katru gadu pieauga valsts aparātā strādājošo cilvēku skaits, attiecīgi pieauga arī viņu darba algas, tādējādi palielinot valsts izmaksas.
2. Portugālei bija vāja sagatavotība pirms iestāšanās ES - nebija plāns kā uzņēmumiem kļūt produktīviem, konkurētspējīgiem kopējā tirgū.
3. Ieiešana Eiropas tirgos strauji pazemināja Portugāles ekonomikas sektoru. Katru gadu eksporta apjomi samazinājās.
4. Problēmas vēl vairāk saasināja atteikšanās no vietējās valūtas bez konkurētspējas plāna.
5. Kopumā Portugāles ekonomika ir ļoti vērsta uz iekšējo patēriņu. Turklāt, kamēr netiks uzlabota produktivitāte, tikmēr neuzlabosies konkurētspēja.
6. Pastāv princips, ka visi vēlas būt daļa no bagātās Eiropas, kur visi dzīvo uz parāda, neveidojot uzkrājumus, un, neskatoties uz krīzi, tomēr turpina dzīvot tā, it kā krīze nebūtu notikusi.
7. 2012. gads tika atzīmēts kā Portugāles ekonomikas pielāgošanās process ekonomikas un finanšu palīdzības programmu ietvaros.
8. Portugāles ekonomika attīstījās ierobežotos monetāros un finanšu apstākļos. Ar to tika saistīts Portugāles ekonomikas pasliktināšanās, ko raksturo lielais IKP kritums un ievērojami augsts bezdarba līmenis.
9. 2012. gadā un 2013. gadā pēc prognozēm ekonomiskā aktivitāte attiecīgi samazināsies par 3% un 1,6 %.
10. Preču un pakalpojumu eksports pēc prognozēm pieaugs 2013. gadā, kas dos ievērojamu tirgus daļu pieaugumu. Tekošā konta un kapitāla konta saldo, tiek prognozēts ar pārpalikumu.
11. Pašreizējām prognozēm piemīt liela nenoteiktība, kas saistīta ar vairākiem faktoriem (ārējās vides dinamika, ietekme no iekšzemes ekonomiskās politikas pasākumiem uc.).
…
Pasaules finanšu krīzi izraisīja nekustamā īpašuma burbulis ASV. Tā kļuva sevišķi akūta pēc investīciju bankas Lehman Brothers bankrota 2008. gada septembrī. Tomēr kopš 2009. gada otrās puses ekonomiskās spriedzes epicentrs ir pārcēlies uz Eiropu. Vairākām Eiropas Savienības kopējo valūtu lietojošajām valstīm ir radušās grūtības aizņemties naudu finanšu tirgos, tās ir bijušas spiestas lūgt ES un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzību. Dažās valstīs finanšu tirgu neuzticību izsaukuši jau gadiem brieduši valsts parādi. Citās valstīs nepieciešamība glābt nekustamā īpašuma burbuļa iedragātās bankas radījusi pēkšņas šaubas par valsts maksātspēju. Krīzes apmēri radījuši nopietnas bažas par pašas kopējās valūtas dzīvotspēju. (Raudseps P, 2012) Viena no daudzajām Eiropas valstīm, kuru tāpat ļoti nopietni ir skārusi un ietekmējusi krīze, ir Portugāle. Portugālē valdība ir īstenojusi kārtējos taupības pasākumus, kas lika desmitiem tūkstošu cilvēku doties Lisabonas un citu pilsētu ielās. Portugāle iepriekš samazinājusi valsts sektorā strādājošo algas un cēlusi nodokļus, lai cīnītos ar savu budžetu deficītu. Portugāle arī lūgusi finansiālo palīdzību 78 miljardu eiro apmērā. Tomēr protestētāji Portugālē uzsver, ka valdības taupības pasākumi, kas paredzēti ekonomiskās krīzes pārvarēšanai, nedarbojoties. «Tas, kas patlaban tiek darīts Portugālē un Spānijā, iepriekš tika darīts Grieķijā, kā arī citos kontinentos. Rezultāts vienmēr bijis vienāds – katastrofa,» sacīja kāds protestētājs. (Rancāns J, 2012) Autores darbā apskatīs Portugāles ekonomisko situāciju, rādītājus, to atīstību gan pirms, gan krīzes laikā, veicot analīzi un izvērtējumu.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
