Sākšu ar paša Žeriko vārdiem : „Cilvēks ar īstu aicinājumu nebaidās šķēršļu, jo jūt sevī spēku tos pārvarēt, - šķēršļi, līdzīgi papildu dzinējam ..., bieži vien ir cēlonis visbrīnišķīgāko darbu tapšanai. Tieši šiem cilvēkiem būtu jāveltī izglītotās valdības rūpes; tikai atbalstot tos un izmantojot viņu spējas, var nostiprināt nācijas slavi – tie ir viņi, kas iedzīvina laikmetu... „ Patiesi vārdi. Taču pats Teodors Žeriko bija neatzīts mākslinieks savā valstī, protams savas dzīves laikā. Žeriko bija romantisma ieviesējs mākslā.
Meklējot tēlu, kas iemūžinātu tā laika Francijas notikumus - kara ainas un dramatisku kauju skatus, Žeriko pievērsās Napoleona armijas kareivju atveidošanai un, savā aizrautībā par tēmu, radīja spilgtu Napoleona slavas apdvestās armijas pārstāvja tēlu. Un tā, divdesmit viena gada vecumā T. Žeriko Parīzes Salonā izstādīja savu pirmo lielformāta audeklu „Impērijas gvardes jēgeru virsnieks uzbrukumā” (1812). …
