Laika skaitīšana un Saules kustība.
Laika mērīšanas pamats ir 24 stundas (Saules diennakts). Pirmais bija Saules pulkstenis, taču nebija precīzs. Lai izveidotu vienmērīgāku laika skalu, astronomiem nācās ieviest „vidējās” Saules jēdzienu. Rezultātā tika iegūta šāda diennakts definīcija: diennakts ir laika intervāls starp divām viena otrai sekojošām „vidējās” Saules augšējām vai apakšējām kulminācijām.
Vietējais laiks.
Pēc šī laika „vidējā” Saule kulminē precīzi 12h00m00s. Taču lietošanai praksē vietējais laiks ir neērts, jo ir atkarīgs no novērotāja atrašanās vietas ģeogrāfiskā garuma. Šo laiku lieto astronomijā tikai aprēķinos, bet ikdienas dzīvē lieto joslu laiku.…
Tas ir īss konspekts par to, kā tika ieviesta tādad laika skaitīšana, kādu mēs pazīstam šodien.vietējais laiks,pasaules laiks, joslu laiks,zvaigžņu laiks. kā arī par kalendāra ieviešanu un tā veidiem (Mēness,Saules,Gregora kalendārs).
