Kā vecmamma stāstīja, ciema veikalā bija pieejamas tikai pāris ledenes un viena veida piens. Cilvēkiem nebija lielas izvēles. Manai vecmātei bija paveicies kopā ar kori tikt ārpus valsts robežām un aizbraukt uz Poliju. Tur varēja apžilbt no salīdzinoši plašā piedāvājuma. Viņa atveda mājās kaudzi košļeņu, kas Latvijā bija deficīts.
Būtībā Latvijā viss bija deficīts. Visiem drēbes un mantas bija ļoti līdzīgas, tāpēc pastāvēja arī neoficiāla materiālo un sociālo labumu sadales sistēma, kuru veidoja cilvēki, kas tieši nodarbojās ar to sadali vai, kam tie bija pieejami amata pienākumu dēļ. Tādējādi veidojās paralēlais „pelēkais” tirgus, kuru Padomju Savienībā apzīmēja ar vārdu „blats”. Būtībā tā bija iespēja nelegāli dabūt lietas, kas veikalos nebija nopērkamas.
Tas ir tikai neliels ieskats padomju Latvijas ikdienā, kad cilvēki mūsu zemē dzīvoja pēc Krievijas uzspiestajiem likumiem.
…
