Saskarsmes īpatnības sociālajā darbā ar vecāka gadagājuma cilvēkiem ar demenci

Sabiedrības novecošanās ir 21. gadsimta globāla tendence, kas izpaužas gan Eiropas Savienībā (ES), gan Latvijā un tas ir viens no vislielākajiem sociālajiem un ekonomiskajiem izaicinājumiem visās ES valstīs un arī Latvijā (SIforAGE, 2016). Vecums (old age) ir jauns jēdziens un salīdzinoši jauna parādība. Vecums ir 20. gadsimta zinātnes un tehnoloģiju attīstības sekas. Mēs esam spējīgi dzīvot ilgāk, pateicoties medicīniskiem atklājumiem (insulīns, vakcinācija u. c.), jaunām ķirurģiskām tehnoloģijām, zīdaiņu mirstības samazināšanās, progresējošas ārstēšanas metodes iepriekš nāvējošām slimībām (Miller, 2002). Tehnoloģiju un medicīnas attīstības rezultātā cilvēki dzīvo ilgāk, kas atstāj sekas uz ekonomiku, sabiedrības sociālo un psiholoģikso stāvokli (Green & Clarke, 2016; Macionis & Plummer, 2008). Samazinoties dzimstībai un palielinoties cilvēku mūža ilgumam izmainās sabiedrības struktūra. Nākotnē ievērojami palielināsies to cilvēku proporcionālais īpatsvars, kuriem ir pāri 60 gadi (Latvijas Republikas Labklājības Ministrija, [LM], 2011). Jau tagad Eiropā ir vislielākais iedzīvotāju īpatsvars vecumā no 60 gadiem, sastādot 25 procentus (United Nations [UN], 2017).…