Gaismas un ar to saistītu tēlu simboliskās nozīmes Ausekļa dzejā

Auseklis darbojies lirikā, liroepikā, kur pieturas pie pasaku un teiku tradīcijas, satīrā, kurā izsmej sabiedrības trūkumus. Viņš arī atdzejojis cittautu dzeju, dažreiz lokalizēja to. Viņam ir Šillera, Gētes, Herdera, Heines, Birgera dzejas tulkojumi, kas vēsta par tautas brīvību. Auseklis rakstīja arī prozu. Viņa publicistikā var skatīt autora pasaules izpratni, matērijas un gara attieksmes. Auseklis sevišķi uzsvēra attīstības principu kā vēsturiski nenovēršamu. Savos folkloristiskajos rakstos autors uzsvēris brīvības, skaistuma un tikumiskā vienotību. Pedagoģiskā rakstura darbos Auseklis atzinis, ka vienlaikus jāattīsta bērna fiziskie un garīgie spēki, jāaudzina viņā griba un jāattīsta domāšana, ka bērnos vajag ieaudzināt mīlestību un cieņu pret tautu. Dzejnieks nodarbojies arī ar valodniecības jautājumiem, uzsvēris valodas attīstības principus, ieteicis jaunvārdus, piemēram, Skaidrīte, Liesma, Spodra, Miervaldis utt.
Kā dzejnieks Auseklis bija sabiedrisks cīnītājs, kuram paši svētākie vārdi bija tautas un tēvzemes brīvība. Viņš gan cīnījies pret baltvācu baronu un mācītāju ideoloģiju, gan pamanījis kritizējamo arī pašu latviešu dzīvē. Viņš sacerēja mitoloģiskām personām piesātinātas poētiskas leģendas - variācijas par laimīgās senatnes tēmu: pasaule pilna ar antropomorfām dievībām, kas dzīvo pilnīgā saskaņā ar cilvēkiem, laimīgā tauta laimīgi strādā, ziedo saviem dieviem, lāgiem dzer alu un ļoti daudz dzied. Teksti izstrādāti tik meistarīgi, ka pat visikdienišķākie priekšmeti un norises paceltas nacionālās simbolikas līmenī. Nevis vārdā tiek ielikta jēga, bet gan vārds rada jēgu. Šī no pirmā acu uzmetiena it kā nesvarīgā akcenta pārbīde nozīmēja autora absolūto uzticēšanos literatūras spēkam: autors nav instruments tradīcijas rokās, bet gan pasaules radītājs. Autors var ne tikai aprakstīt, jautāt vai kritizēt, bet arī modināt. Tautas senatnes un tagadnes tēlojumā Auseklis izveidojis tautiskā romantisma dzejai raksturīgu shēmu:
1. daļa – laimīgās senatnes tēlojums;
2. daļa – tautas apspiestība;
3. daļa – tagadnes tēlojums.
…