No iepriekš minētā var sacienāt, ka sabiedrības izveidei ir arī negatīvas sekas – pašsaglabāšanās instinkts tiek apspiests, lai cilvēks varētu iekļauties un būt funkcionējoša sabiedrības daļa, taču kritiskā brīdī šis instinkts izlauzīsies, bet tā sekas būs daudz destruktīvākas. Šādas situācijas ne tikai apstādina attīstības progresu, bet par izraisa morālu degradāciju.
Es uzskatu, ka sabiedriskais līgums var pareizi funkcionēt tikai tādā gadījumā, ja pastāv absolūta vienlīdzība. Absolūtas vienlīdzības gadījumā nebūtu iespējams rasties situācijām, kurās kāds viens cilvēks apskauž kādu citu, cenšas iegūt viņa privilēģijas vai izmantot savējās. Diemžēl šāds sabiedrības modelis nav reāls, tādēļ mums ir jācenšas ievērot sabiedrisko līgumu, lai netiktu radītas krīzes situācijas.
…
