-
Ērihs Marija Remarks "Rietumu frontē bez pārmaiņām". Analīze
Paula labākais draugs Staņislavs Katčinskis jeb Kats, pēc manām domām, ir vīrietis ar savu personību un stingru nostāju pret dažādiem dzīves gadījumiem. Viņš ne tikai karoja, bet tajā pašā laikā spēja pieskatīt jaunos kareivjus, kas, manuprāt, viņu padara par sirsnīgu, labestīgu un ar rūpēm pilnu cilvēku. Viņš bija liels atbalsts jauniešiem, viņš bija kā paraugs: „Kats ir neatsverams, jo viņam piemīt tāds kā sestais prāts. Viņš ir pats izmanīgākais, kādu man gadījies iepazīt.”
Mans viedoklis
Manuprāt, darbs „Rietumu frontē bez pārmaiņām” ir izcils darbs, jo tas nesniedz vispārīgu ieskatu karā kā daļa no šāda veida darbiem, bet gan ar interesantām, reālām lietām piesaista lasītāju. Tā kā mani karš, kareivju un parastu cilvēku dzīve tā laikā, vienmēr ir interesējusi, grāmata mani spēja ieinteresēt. Lasot šo darbu, sapratu to, kādēļ mans vectētiņš nekad nevēlas runāt par to laiku, kad viņš tika iesaukts armijā, taču tas man sniedza arī atbildes uz manis iepriekš uzdotajiem jautājumiem, piemēram, kādas domas kareivjiem, izņemot domas par nāvi, rodas karojot. Šīs ciešanas man lika aizdomāties par to, cik tomēr mūsdienās viss lielā mērā ir sakārtots, ka dzīve ir jāizbauda kamēr ir dota šāda iespēja. Kā arī man radās viena atziņa – tikai pozitīvas domas grūtos brīžos nespēj iznīcināt cilvēka personību.
…
Romāna galvenā tēma noteikti ir karš jeb cīņa. Es pat varētu teikt, ka ne tikai karš ar citiem kareivjiem, bet arī cīņa pašam ar sevi, jo karš ir arī emocionāls pārbaudījums jebkuram, kurš to piedzīvo. Kara laikā, manuprāt, visi kareivji domā par savu dzīvību, cenšas to nosargāt, tādēļ grāmatas tēma ir arī nāve. Grāmatas galvenais varonis Pauls Beimers, kurš ir tikai 19 gadus jauns, kara laukā nepārtraukti domā par savu dzīvību, par to, cik tā ir dārga, bet tajā pašā laikā nevērta, jo, viņaprāt, pilnvērtīga dzīve pēc kara nav iespējama, jo īpaši viņa vecuma karotājiem: „Mēs saprotamies, un mums visiem patlaban ir vienādi slikti ap dūšu. Vispār, slikti klāsies visai mūsu paaudzei – tas ir viņas kopējais liktenis.” Romānā bez kara vienaldzības, nolemtības un nežēlības tika apspriesta arī tāda tēma kā draudzība. Tieši draudzība bija tas, kas saturēja visus jauniešus un pārējos kareivjus kopā. Draudzība bija vienīgā cilvēcīgā lieta, kas bija kara laukā, kas deva kareivjiem motivāciju nepadoties.
