Britu filozofs un rakstnieks Oldess Hakslijs teicis: „There are things known and there are things unknown, and in between are the doors of perception.” Katram cilvēkam ir tiesības izmantot uztveri pēc saviem ieskatiem, vēršot uzmanību uz savām stiprajām pusēm vai tieši pretēji – vājībām. Katrs cilvēks ir unikāls un spēj sevī saskatīt gan labas, gan sliktas īpašības, un viņam ir tiesības izvēlēties, uz kurām fokusēties, savās domās aptverot sevi kā niecīgu vai diženu personu.
Visās zinātņu jomās cilvēkam ir dota izvēle uztvert sevi kā niecīgu, vai kā diženu būtni. Tā piemēram, ja cilvēks ir dabas zinātņu teorijas piekritējs, tad viņš sevi visdrīzāk uztvers par diženu būtni. Cilvēks apzinās sevi kā ar prātu un intelektu apveltītu būtni, kura atrodas piramīdas augšgalā kā augstākā dzīvā suga. Ar antropocentrisko domāšanu cilvēks liek sevi centrā un augstprātīgi pakārto visas dzīvās radības savām vajadzībām. Pēc zinātnes izpratnes spriežot, katram cilvēkam viennozīmīgi ir tiesības sevī uztver diženumu.
Turpretī, teoloģijas izpratnes cienītājiem cilvēka novietojums piramīdā vairs nav pašā augšā. Cilvēks ir Dieva radība, tas sākas un beidzas pēc Dieva lēmuma, un tā mūžs ir balstīts Dieva gribā. …
