-
Naida noziegumu galvenās atšķirības no citiem noziegumiem
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Ievads | 2 | |
| Naida noziegumi | 3 | |
| Kas ir naida noziegums? | 4 | |
| Kas ir naida incidents? | 6 | |
| Naida noziegumu pamati | 7 | |
| Naida noziegumu izpausmes formas | 8 | |
| Soda sankcijas Latvijā | 9 | |
| Secinājumi | 11 | |
| Izmantotā literatūra | 12 |
Secinājumi
Rakstot šo referātu es secināju ka naida noziegumu gadījumos cilvēkiem uzbrūk nevis personisko, individuālo īpašību dēļ, bet tālab, ka viņi pieder kādai grupai. Citi grupai piederošie to saprot un tālab jūtas iebiedēti. Savukārt naida noziegumiem mēdz sekot grupai piederošo izbraukšana no valsts, kur šie noziegumi notikuši, jo upuri jūt tur valdošo naida un vardarbības klimatu.Tas būs pati galvena atšķirība no parējiem noziegumiem.
Tiesībsargājošām iestādēm jābūt pienācīgi sagatavotām un aprīkotām, lai ātri, profesionāli un objektīvi reaģētu ne tikai uz atsevišķiem naida noziegumiem, bet arī uz iespējamām masu nekārtībām . Eiropā un citviet pasaulē naida noziegumi tiek konstatēti arvien biežāk un tie ir milzīga globāla sabiedrības veselības problēma. Naida noziegumiem ir telpiskā ietekme, jo tie iespaido cilvēka pārvietošanos telpā, piemēram, pa pilsētu. "Cilvēki ir ierobežoti savā kustībā, izvairoties no vietām, kur var notikt atkārtota viktimizācija. Turklāt telpiskā ietekme, ko rada naida vardarbība, iespaido ne tikai upurus, bet arī tos, kam ir tāda pati sociālā identitāte. Viņi var izvairīties no šīm vietām, savās galvās paturot tādas kā iekšējās kartes, kur atzīmētas vietas, kurās nedrīkst parādīties . Naida noziegumu upuri vairāk runā par emocionāli psiholoģisko pārdzīvojumu, depresiju, miega traucējumiem, baiļu un nedrošības sajūtu un citām negatīvām blakusparādībām - ja salīdzina naida noziegumu upurus ar citu noziegumu upuriem, naida noziegumu upuriem biežāk novērojami posttraumatiskā stresa simptomi .
…
Varmācības un agresivitātes tēma ir kļuvusi par vienu no aktuālākajām pasaulē. Jaunākās psiholoģiskās un sociāli - filozofiskās literatūras analīze 70. - 80.gados liecina par to, ka jautājumi, kuri ir veltīti cilvēka agresivitātei, izvirzās priekšplānā. Lai risinātu šo problēmu, tika radītas autoritatīvas komisijas, kas pētija iedzīvotāju agresīvo uzvedību. Jāatzīmē pasaules pētniecības institūts Zviedrijā, kurš pēta kara un miera problēmu. Arī Latvijā tas ir ļoti aktuāli. Pēdējo gadu likumpārkāpumu statistika liecina, ka oficiāli reģistrētā noziedzība Latvijā ir ļoti augstā līmenī. Noziedzība sāka palielināties 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā. Pēdējos gados saglabājusies tendence noziegumus izdarīt grupās. Ievērojama kriminogēnā aktivitāte ir nepilngadīgo vidū. Valstī nepieļaujami liels ir slepkavību un slepkavību mēģinājumu skaits. Manuprāt, mūsdienu sabiedrība ir kļuvusi cietsirdīgāka. Liela cietsirdība ir vērojama skolās gan pret bērniem, gan pret skolotājiem. Arī bērnudārzos bērnu neadekvātai uzvedībai ir tendence pieaugt. Lai produktīvi varētu cīnīties ar šo problēmu, uzkatu, pētījumu jāveic jau ar pirmsskolas vecuma bērniem. Agresivitātes sarežģītā struktūra un formu dažādība noved pie tā, ka mūsdienu zinātnēi nav viennozīmīga skaidrojumā. Agresivitātes izcelsmi saista ar cilvēka instinktiem un dažādiem fizioloģiskiem faktoriem, piemēram, dzimumhormoniem. Es uzkatu, ka agresivitātes cēloņi meklējami negatīvajā sociālajā vidē, kur subjekts apgūst antisociālas uzvedības normas. Ir dažādus papildfaktori, kuri veicina agresivitāti. Pie šādiem var nosaukt nolūku, vēlmi atmaksāt u.c. agresivitātes stimulus.
Atsevišķas atsauces nekvalitatīvas.
