6. Pausto ideju, atziņu vērtējums saistība ar 20. gs. literatūras iezīmēm
Es sapratu, ka karš bija briesmīgs notikums, kurš nepadara neviena dzīvi labāku. Tomēr ir jācīnās, it īpaši valstu konfliktu situācijā, par savu brīvību. Bet kam gan nav vietas karā ir mīlestība. Tā rada vairāk sāpju nekā prieka kara apstākļos, es negribētu, lai kāds sērotu manas nāves dēļ, kad ir daudz citu lietu par sērot. Sabiedrība ir pakārtota politikai, un, ja apstākļi nav labvēlīgi, lai mīlētu, labāk vienkārši sausi domāt par dzimtes turpināšanu.
Arī ir jāatzīst, ka no paša cilvēka ir daudz kas atkarīgs, bet ne viss. Mēs nevaram apsteigt likteni, un ja kaut kam jānotiek ir vienkārši jāsamierinās. Kara laikā traģēdija var sākt līst tik pat negaidīti un neapturami kā lietus. Lietus klātbūtne liecina, ka, lai kā cilvēks necenstos izbēgt no nāves, viņš no tās nekad nevarēs izvairīties.
20.gs. literatūrā karš bija ļoti svarīgs temats, un man patīk, kā to atspoguļo Hemingvejs. Parastais cilvēks nav tik daudz iesaistīts vēsturē, politikā un kara cēloņos, bet viņam tāpat ir jārēķinās ar tā sekām.
Ir jāsaprot realitātē, un nedzīvot fantāzijās, un pat, ja tu domā, ka dzīvo sapnī, nav garantijas, ka tad, kad šis sapnis beigsies tev tas nejauks miegu visu turpmāko dzīvi.
…
