Investīciju cenas veidošanās loģiku nosaka: ekonomiskās uzvedības un rīcības motivācija, kas saistīta ar alternatīvo ienākumu gūšanu. Investīciju cena (IC) līdzinās kapitalizētam noguldījumam no investīcijām, jeb investīciju cena līdzinās naudas summai, kas noguldīta bankā kā termiņnoguldījums, nodrošina noguldītājam tādu pašu gada ienākumu kādu investors no savām investīcijām. Tas savukārt nozīmē, ka ienākumiem no investīcijām jābūt ne mazākiem kā ienākumiem no noguldījuma. Investīciju cenu var aprēķināt pēc šādas formulas:
IC= (ienākums no investīcijām : investīcijas) x 100
Šādi iegūst investīciju atdeves rādītāju, izteiktu procentos, kas ļauj salīdzināt alternatīvos variantus. Svarīgs loma izvēloties investīcijas, kurās investēt ir investēto līdzekļu atmaksāšanas laiks.
Par nākotnes ienākumu diskontēšanu sauc aprēķinu, ar kura palīdzību var aplēst šī brīža naudas summu jebkuram tās daudzumam, ko varēs saņemt nākotnē.
Investoram, ikgadējos ienākumus neiztērējot, bet gan tos ieguldot bankā, depozīts pieaug gadu no gada, un salikto procentu rēķina. Libermanis tos sauc par augļu augļiem, jeb procentu procentiem, kuru summa nemitīgi aug un nemitīgi papildina sākotnējo ieguldījumu. Var secināt, ka šīsdienas nauda nākotnes skatījumā ir daudz vērtīgāka, nekā šīsdienas nomināls.
…
7.lekcijas kopsavilkums RSU mikroekonomika Ražošanas resursu tirgū ietilpst: dabas resursu un tās dzīļu bagātības tirgus; darbaspēka tirgus; kapitāla tirgus; uzņēmējspēju tirgus. Katram no šiem tirgiem ir savas konkrētas īpatnības. Pie ražošanas resursu cenu veidošanās īpatnībām var pieskaitīt, pirmkārt, cena ir atkarīga no pieprasījuma un piedāvājuma, konkurences iedarbības, preču galējā derīguma saikne ar pieprasījumu, galējo ražošanas izmaksu saikne ar piedāvājumu, pieprasījumu un piedāvājuma elastīgums mainās, mainoties cenai; otrkārt, ievērojot efektivitātes, kvalitātes prasības ..
