„Alternatīvā skola ir skola, kuras mērķis, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem, nekā tradicionālajā skolu sistēmā. Šīs skolas iezīmīgas ar radikāliem un progresīviem uzskatiem par izglītību, kā arī ar mācību metodēm, kuras tiek dēvētas par eksperimentālām un netradicionālām.” (Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca).
Alternatīvo izglītības teoriju pirmsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, un tās veiksmīgi attīstījušās līdz pat mūsdienām. Proti, mūsdienās daudzviet pasaulē, arī mūsu valstī, līdztekus t.s. tradicionālajām mācību iestādēm darbojas vairākas alternatīvās skolas, un, lai gan to skaits ir krietni mazāks, nekā parasto skolu skaits, to skaitam ir tendence pieaugt ar katru gadu. Visā pasaulē pazīstamākās alternatīvās izglītības teorijas ir Valdorfpedagoģija un Montessori pedagoģija. Arī Latvijā darbojas vairākas vispārizglītojošās un pirmsskolas izglītības iestādes, kurās tiek realizētas un attīstītas tālāk šo pedagoģijas virzienu pamatlicēju idejas.
Rūdolfs Šteiners (1861. – 1925.) – vācu filozofs, antroposofijas pamatlicējs, Valdorfpedagoģijas teorētiķis un praktiķis.
1912. gadā R. Šteiners nodibināja Antroposofu biedrību Dornahā (Šveicē). Par Antroposofiju viņš nosauca savu teoriju, kurā apvienojušies tehnisko zinātņu pētījumi un atziņas par okultajiem pārdzīvojumiem un meditāciju. Šīs teorijas pamatmērķis ir atjaunot, pilnveidot un piepildīt ar patiesu garīgu saturu visas cilvēka dzīves sfēras, attīstīt cilvēka domas, jūtu pasauli un viņa gribu.…
