-
"Romeo un Džuljeta", oriģināls un kinoversijas
Nr. | Название главы | Стр. |
IEVADS | 4 | |
1. | DARBA AUTORS UN ORIĢINALVERSIJA | 5 |
1.1. | DARBA AUTORS | 5 |
1.2. | ORIĢINĀLVERSIJA | 6 |
2. | KINOFILMAS ATŠĶIRĪBAS NO ORIĢINĀLAS LUGAS | 7 |
KINOFILMAS ATŠĶIRĪBAS NO ORIĢINĀLĀS LUGAS
Filma sākas ar abu naidīgo pušu Monteki un Kapuleti konfliktu. Kā svarīga vērtība šeit ir draugu uzticība, taču šajā ainā galveno lomu spēlē naids un varas izrādīšana, gluži tāpat kā lugā. Naids, kas ticis iedzīts jau no bērnības, kaut gan neviens nezin kā šis naids ir cēlies. Šoreiz galvenie pretinieki ir Romeo brālēns Benvolio un Džuljetas brālēns Tibalts. Tibaltā tiek parādīta augstākā naida izpausme, tāda, kāda, manuprāt, nemājo pat pašā Kapuleti. Karnevāla laikā Tibalta asinīs kvēlo tāda atriebe, ka viņam ir vienalga kādas sekas būs viņa strīdam ar Romeo. Ainā, kad Romeo teic Tibaltam, ka mīl viņa māsīcu, Tibalts izrāda savu varu un spēku, piekaujot bezpalīdzīgo Romeo. Merkucio šo kaunu neiztur un piedalās cīņā, kurā Tibalts viņu nāvīgi ievaino. Tad Romeo aiz neapdomātas atriebes nošauj Tibaltu, jo tā izrāda savu pieķeršanos un uzticību Merkucio. Šī aina filmā ir pārveidota un nav atveidota pēc lugas teksta, aina ir padarīta daudz spilgtāka un agresīvāka, lai arī skatītājiem būtu spilgtākas emocijas.
Draudzība, mīlestība un uzticība raksturo filmas labās vērtības. Lai gan visos Monteki mājo naids pret ienaidnieku, bet Romeo un viņa draugu vidū tomēr svarīgāka ir savstarpēja uzticība un draudzība, ko atspoguļo lugā. Mīlestība nemanot iezogas Romeo un Džuljetas sirdīs un uzplaukst kā pumpurs. Auklē atspoguļojas uzticība un sapratne, bet diezgan naivajā mūkā Lorenco izpalīdzība. Kad Romeo uzzina, ka Džuljeta ir mirusi, viņam vairs nav ko zaudēt. Viņš dodas uz Veronu, lai nomirtu blakus savai sievai, jo bez Džuljetas Romeo dzīvei vairs nav jēgas. Filmā netika atspoguļots arī tas kā Romeo lugā jau priekšlaicīgi pareģoja, ka mīlestība ar Džuljetu viņu nonāvēs.
…
Luga „Romeo un Džuljeta” izveidota pēc kādas itāliešu noveles un vēsta par divu dzimtu naidu - Kapuleti un Monteki, kas šķir jauniešus no mīlestības. Grāmatas aprakstītie notikumi norisinās 16.gs. Itālijā pilsētā Verona. Naids kura cēloni lugā neviens nepiemin ilgst jau vairākus gadsimtus. Ķildas un strīdi nerimst, jo vienmēr atrodas kāds, kas tās uzkurina. Tomēr lai kā Kapuleti un Monteki dzimtas nestrīdētos Romeo ar Džuljetu iemīlas. Taču mīlas stāstam nav gaidāmas labas beigas, jo tas ilgst vien tikai 5dienas – no svētdienas līdz piektdienai. Lugas beigās abi jaunieši dara sev galu. Jauno mīlētāju pusē bija arī Veronas iedzīvotāji, kuri uzskatīja, ka naids un ķildas starp abām dzimtām sen ir jāizbeidz, tomēr iedzīvotāji nespēja to ietekmēt. Pēc abu mīlētāju nāves naids ģimeņu starpā beidzās. Lugas sižets ir balstīts uz senu itāļu leģendu. Tās sacerēšanas laiks nav precīzi zināms, taču, spriežot pēc lugas notikumiem un citiem avotiem, luga, iespējams, ir sarakstīta starp 1591.un 1595. gadu. Luga „Romeo un Džuljeta” pirmo reizi tika publicēta 1597. gadā.