Jāņa Sudrabkalna 20.-30. gados sarakstītās miniatūras (lielākā daļa) apkopotas krājumā „Viena bezdelīga lido” (1937.).
Vairākās miniatūrās līdzjūtīgi un ar mīlestību runāts par mazo cilvēku, kuru dzīve atstājusi pabērna lomā („Tilta labotāji”, „Vīrs, kam visi griež ceļu”, „Svešie gulētāji” u.c.). dažkārt J. Sudrabkalns ļāvis vaļu bagātajai fantāzijai, kas aizved visur, kur vien autors vēlas. Ūdens glāze uz galda pārvēršas ezerā, plakātā atdzīvojas zvēri, rotaļu gailis paceļas gaisā un lido projām. Citreiz viņš kavējas pārdomās, ko izraisījis kāds atgadījums vai priekšmets.
No visa krājuma dveš skumjas, kas brīžiem pārvēršas izmisumā, rakstniekam nespējot saskatīt izeju no dzīves nejēdzībām.…
