Savā darbā “Dzejnieks un fantazēšana” Z. Freids pieļauj nošķīrumu, iedalot rakstošos tādos, kas pārņem gatavu materiālu, no tiem, kuri brīvi rada savus darbus. Lietot vārdu “rakstošie” liekas īsti vietā, jo Z. Freids nenodala dzejniekus no romānu, noveļu un stāstu rakstītājiem, viņš visus dēvē par stāstniekiem un piedēvē viņiem pārāk trūcīgas shēmas radīšanu savos darbos un uzskata, ka šāds darbs ir neauglīgs. …
