Ņemot vērā augstāk minēto var secināt, ka populisms ir aktuāla problēma vairākās ES dalībvalstīs, ko ir veicinājusi begļu krīze, augstais terorisma draudu līmenis un sankcijas pret Krieviju. Šo situāciju izmanto gan labējie, gan kreisi politiskie spēki ES, tipisks piemērs ir nesen notikušās Francijas prezidenta vēlēšanas, kur vairākkārt tika piesaukts Brexit, un solot Francijā rīkot Frexit, kas lielai daļāi nacionālistiki noskaņotu vēlētāju lika aizdomāties par labu kardinālām pārmaiņām. Īpāsi bēgļu krīze veicina populismu, kas ļāuj ar bažām raudzīties nākotnē, jo valstis, kuras apgrūtina šis jautājums (piem. Vācija) populismam ir liela iespēja progresēt un izpausties visās savās formās.
Skatoties uz signāliem ko sniedz Lielbritānijas izstāšanās no ES, tad pēc autora domām tas ir sašūpojis ES, ar vien vairāk ES valstīs izskan aicinājumi par izstāšanos, rūpīgāk izpētot atsevišķi katru no šiem aicinājumiem, tad var secināt, ka tas kārtēja populisma izpausme, lai tiktu pie varas, bet pēc autora domām, ja tuvākjā laikā netiks pieņemti stingri mēri visā ES un katrā dalībvalstī atsevišķi risinot bēgļu krīzi, terorisma draudu līmeni un attiecības ar Krieviju, tad nebūs ilgi jagaida ES sabrukums.
…
