Verbālās domāšanas formas pareizība balstās stingra un objektīva (nesubjektīva) pamata - uz loģiskiem likumiem un loģiskiem noteikumiem (regulām). Tāpēc droši var teikt, ka loģika nenolaižas līdz subjektīvismam.
Loģiskie likumi tiek atklāti, noskaidroti, formulēti loģikas kā zinātnes ietvaros. Līdzīgi tas ir arī citās zināšanu sfērās. Fizikas likums (piemēram, Huka likums vai Faradeja indukcijas likums) kā fizikas mācības ietvaros formulēts reprezentē (pārstāv, atspoguļo) fizisko likumu, kas pastāv neatkarīgi no tā, vai cilvēks to ir atklājis vai nav. Loģisko likumu ir daudz, varētu pat teikt, praktiski bezgalīgi daudz. Tie veido noteiktu loģisko likumu kopumu, kopu. Loģiskie likumi eksistē neatkarīgi no valodas un apzinātas domāšanas (mentālās) sfēras, turpretī loģikas likums eksistē tieši šajā valodas un mentālajā sfērā.
Kas ir šis loģiskais likums, kuru pārstāv kāds no daudziem loģikas kā zinātnes likumiem. Loģiskais likums ir objektīvas, vispārējas, invariantas sakarības starp saturisko terminu, izteikumu vai to struktūras sastāvdaļu paustām nozīmēm, domām domāšanas procesā.
Loģiskos likumus atšķirībā no loģiskām normām līdzīgi citiem īstiem likumiem nevar pārkāpt. Iestājoties noteiktiem apstākļiem, likums darbojas obligāti, ar neizbēgamību (‘’citādi nevar būt’’). Loģiskā likumā izpaužas loģiskā nepieciešamība. …
