-
Izglītības loma sabiedrības dzīvē
Latvijas Nacionālās attīstības plānā uzsvērts, ka galvenajam valsts attīstības virzītājspēkam jābūt izglītotai un zinošai sabiedrībai, izglītotam un radošam cilvēkam (5,14). Diemžēl pašreizējā izglītība nepietiekami veicina šo procesu. Man šķiet būtiski analizēt un ievērot sabiedrības vajadzības izglītībā, piemēram, izpētot cilvēku nodarbinātību un nodarbošanos, darba tirgus prasības (3, 22). Tikpat svarīgi būtu noskaidrot priekšstatus par izglītības un sabiedrības mijiedarbību; izpētīt jaunās paaudzes sagatavošanu dzīvei mūsdienu sabiedrībā; kā arī izpētīt sabiedrības vajadzību ietekmi uz izglītības attīstību u.tml.
Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu laikmetā, tāpēc izglītībai atbilstoši tam ir jābūt ļoti elastīgai un nepārtraukti jāattīstās, tai jāatbilst mūsdienu sabiedrības augošajām prasībām. Manuprāt, pašlaik galvenais izglītības mērķis ir nodrošināt priekšnosacījumus humānas, patstāvīgas, atbildīgas, kompetentas, rīcībspējīgas un brīvas personības veidošanās procesam, kas spēs dzīvot, strādāt un pašrealizēties demokrātiskā 21.gadsimta sabiedrībā ar tai raksturīgo arvien pieaugošo mainību un daudzveidību.
…
Ja ņemam vērā to, ka lielākajā daļā zinātņu un to nozaru (īpaši sociālo zinātņu) centrā ir cilvēks, tad neapstrīdama ir šo zinātņu savstarpējā saikne, un tā ir īpaši spēcīga, ja runājam par izglītību un socioloģiju. To apstiprina arī sociologa un filosofa E.Dirkheima uzskats, ka “izglītība ir ikviena indivīda un visas sabiedrības dzīves sastāvdaļa” (2). Sabiedrības sociālā struktūra un sabiedriskās attiecības tieši vai netieši ietekmē izglītības sistēmu, savukārt izglītības sistēma aktīvi iedarbojas uz sociālo struktūru (3, 10). Atkal varam saskatīt izglītības un socioloģijas ciešo saikni.
