Līdzsvaram starp piedāvājumu un pieprasījumu ir liela nozīme. Tas ir iespējams, ja cenas tirgū veidojas brīvi un to veidošanos regulē konkurence jeb cīņa par ekonomisko izdzīvošanu. Pārdevējam vienmēr pastāv minimālā cena, par kuru tas ir gatavs preci pārdot, bet pircējam – maksimālā cena, ko viņš ir gatavs maksāt kādas konkrētas preces iegādei. To nosaka pircēja un pārdēvēja ekonomiskā rīcība tirgū. Līdzsvara cena atrodas šo maksimālo un minimālo cenu robežās. Līdzsvara cenas stabilitāti nosaka piedāvājuma un pieprasījuma elastīgums.
Preces un pakalpojumi par līdzsvara cenu tiek pārdoti parasti vienīgi pilnīgas konkurences apstākļos. Taču mūsdienās jauktās ekonomikas apstākļos pilnīga konkurence ir ierobežota. Pastāv monopoli ( viens pārdevējs) un oligopoli (vairāki pārdevēji; Latvijā tāds ir cukura tirugs), kā arī valsts reizēm veic cenu regulēšanu.
Valsts cenas nosaka sociālistiskās plānsaimniecībās. Taču arī jauktās tirgus ekonomikas zemēs konkrētos apstākļos valsts reizēm mēģina kontrolēt konkrētu preču un pakalpojumu cenas, nosakot to augstāko pieļaujamo līmeni jeb fiksētās cenas, tādējādi nepieļaujot brīvu cenu veidošanos. Zemāk par šo noteikto līmeni cenas var brīvi svārstīties. Tāda politika tiek piemērota, piemēram, dažās valstīs īres maksimālā apmēra fiksēšanai. Tāpat reizēm, lai atbalstītu kādas konkrētas preces vai pakalpojuma ražotāju, valsts nosaka piemaksu par katru saražoto produkcijas vienību.…
