Pirmkārt, nevar nepamanīt autora erudīciju – viņš apraksta dažādas lietas, piemēram, mutes un nagu sērgu, Koha pretpoti.
Otrkārt, skaidri jaušami autora eksperimenti ar valodu. To apliecina arī romānā iepītais izteikums „smiltīs iestidzis pajūgs”. Un coche ensabli, Luijs Veijo teicis par Gotjē prozu. Šī smagā smilts ir paisuma un bēguma, un vēju nogulsnēta valoda. Un tur mirušu celtnieku akmeņu kaudzes, zebiekstes medīblauks. Tur tu apslēp zeltu. Dari to. Tev ir. Smilts un akmeņi. Pagātnes svars.
Mazliet sižeta. Blūmam ir meita Millija (Milicenta) un dēls Rūdolfs, kurš ir miris. Millijai ir 15 gadu, bet Rūdolfam, „ja viņš dzīvojis, viņam tagad būtu vienpadsmit”. (66. lpp.) Blūma tēvs noindējies. Nomiris Dignams. Blūms vāc sludinājumus „Brīvzemniekam”. Gertija cenšas pavest, savaldzināt Blūmu. Draugi un paziņas tiesā Blūmu par izvirtību (461. lpp.). …
