Absolūtās varas nevēlēšanās veikt laikmeta un sabiedrības prasībām atbilstošas reformas.
18.gs. otrajā pusē absolūtisms kā valsts vara kavēja valsts attīstību, jo valdnieks neveica sociālās un politiskās pārmaiņas valstī.
Jau kopš viduslaikiem pastāvošā muižniecības un garīdzniecības privilēģija nemaksāt nodokļus, lai gan viņi vienīgie varēja piedalīties valsts pārvaldē
Amatu un tiesu pērkamība, kas mazināja uzticību valsts iestādēm.
Valsts finansiālās grūtības, jo izraisīja karaļa un galma izšķērdīgā dzīve
No sabiedrības prasa lielus finanšu līdzekļus, kurus ieguva paaugstinot nodokļus
Priviliģētākās kārtas nevēlējās palīdzēt valdībai atrisināt finanšu jautājumus – viņi izmantoja situāciju savas politiskās situācijas nostiprināšanai.
Priviliģētākās kārtas nevēlas atbalstīt reformas, kuras mazinātu spriedzi
A.Tigro piedāvā uzlabot valsts saimniecisko dzīvi – atcelt kārtu privilēģijas, atcelt dzimtbūšanu, nostiprināt ticības brīvību.…
