Deportācija bija milzīga patvaļa, kad cilvēkam, nenorādot nekādu vainu, konfiscēja visu mantu un uz mūžīgiem laikiem aizsūtīja svešumā. Deportācija notika Staļina personības kulta apstākļos, neievērojot sociālistisko likumību un pieļaujot varas ļaunprātīgu izmantošanu. Liela uzmanība tika pievērsta anonīmajām vēstulēm, kas bija neobjektīvas un apmelojošas. Deportējamo sarakstos iekļāva daudzus padomju varai lojālus pilsoņus, pat atsevišķas nabadzīgo zemnieku ģimenes. Deportācija panāca cerēto iznākumu, un palikušie zemnieki bija spiesti kolhozos stāties daudz aktīvāk.
1949. gada 25. marts bija viena no vistumšākajām dienām Latvijas vēsturē. Šis genocīds ir atstājis dziļas rētas daudzās Latvijas ģimenēs. Šo cilvēku piemiņa nedrīkst pazust no mūsu atmiņām, tādēļ ir svarīgi no paaudzes paaudzei tās nodot, ik gadu pieminot izsūtīšanas upurus.
…
