-
Nodoklļi - budžeta ieņēmumu avots
| Nr. | Название главы | Стр. |
| Saīsinājumu un nosacīto apzīmējumu saraksts | 2 | |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Nodokļu teorētiska būtība, loma | 4 |
| 1.1. | Nodokļu izcelsme | 4 |
| 1.2. | Nodokļu būtība | 6 |
| 1.3. | Nodokļu klasifikācija | 9 |
| 1.4. | Nodokļu funkcijas | 12 |
| 2. | Nodokļu ieņēmumu analīze | 15 |
| 2.1. | Tiešo nodokļu ieņēmumu analīze | 15 |
| 2.2. | Netiešie nodokļi | 21 |
| 3. | Nodokļu iekasēšanas problēmas un risinājumi | 25 |
| 3.1. | Izvairīšanas no nodokļu nomaksas | 25 |
| 3.2. | Ēnu ekonomikas apkarošana | 28 |
| Secinājumi | 31 | |
| Izmantotās literatūras saraksts | 33 |
SECINĀJUMI
Valsts ieņēmumi ir mūsdienas sabiedrības svarīga daļa. Ar tas palīdzību tiek nodrošinātas ekonomiskas un sociālas attīstības uzdevumus risināšana. Latvijas nodokļu slogs vērtējot nodokļus procentos no IKP ir salīdzinoši zems. Starp ES dalībvalstīm Latvija aizņem 24. vietu ar 30,5%, vislielākais rādītājs ir Dānijai – 48,7 %, viszemākais Slovākijai – 29%.
Lielāko daļu no tiešo nodokļu ieņēmumiem veido valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumi.
Sociālās apdrošināšanas iemaksas ir ieņēmumu ziņā lielākais nodoklis. Tas ir atkarīgs no vidējās darba algas, nodarbinātības, iedzīvotāju skaita, vecuma, ka arī citiem ekonomiskiem apstākļiem.
Uzņēmumu ienākuma nodoklis Latvijā ir viens no labvēlīgākajiem ES, jo likme salīdzinoši zema, ka arī ir pastāv daudz atvieglojumu.
Analizējot iegūtos datus var secināt, ka valsts rūpējas un aktīvi sekmē veiksmīgai uzņēmējdarbības veikšanai, tomēr būtu ieteicams pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus no to efektivitātes viedokļa, ka arī pārskatīt UIN atvieglojuma kritēriju izstrādāšanu, lai nodrošinātu, ka atvieglojums tiek izmantots tikai tam paredzētajam mērķim.
Lielāko daļu no netiešo nodokļu ieņēmumiem veido pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa ieņēmumi.
Akcīzes nodokļa likmes Latvijā ir vieni no mazākajām Eiropas Savienība. Tie ir sasniegusi vai nedaudz pārsniegusi ES minimālās akcīzes nodokļa likmes. Tomēr šī nodokļa izmaiņas nav ieteicamas, jo var izraisīt nelegāla cigarešu un alkohola patēriņa palielināšanu.
…
Starp visām ekonomiskām svirām, ar kuru palīdzību valsts ietekmē tirgus ekonomiku, nodokļi aizņem nozīmīgu vietu. Nodokļi ir viens no galvenajiem valsts budžeta ienākumu avotiem. No iekasētā nodokļu apjoma atkarīgas algas valsts sektorā strādājošajiem, pensijas pensionāriem, veselības aprūpes pieejamība, ceļu infrastruktūra utt. Katra valsts, veidojot savu nodokļu sistēmu, cenšas sabalansēt sociālo taisnīgumu ar uzņēmējdarbības attīstību. Mūsdienu nodokļu sistēmas – tā ir viena no sarežģītākajām un pretrunīgākajām aktuālam problēmām. Valsts budžets ir valsts finanšu sistēmas sastāvdaļa, ar kuru starpniecību tiek īstenota valsts finanšu politika. Ja valdība sāk naudas līdzekļu izlietot vairāk nekā ir rīcībā, tad runā par budžeta deficītu, kas rada nopietnas problēmas ekonomikā īpaši krīzes apstākļos. Sakaram starp budžetu un nodokļiem ir divpusējs raksturs. Nodokļi, kā budžeta ieņēmumu pamatelements , nodrošina visas struktūras un tas izdevumu posteņu finansējumu. Šī tēma ir aktuāla tāpēc kā pasaules krīzes apstākļos finansiālās atveseļošanās problēmas budžeta jomā, budžeta deficīts un valsts parāda pieaugums skar visu sabiedrību un ir ļoti nozīmīgs. Budžeta deficīts ir aktuālā problēma, jo tās skar visas valstis un apdraud tautu labklājību. Viss, kas mūsdienās notiek budžeta darbībā, ir cieši saistīts ar katra personīgo labklājību. Bez nodokļiem nav budžeta, nodokļu sistēmas elastības uzturēšana ir obligāts nosacījums valsts budžeta sabalansēšanai. Kursa darba mērķis ir izpētīt LR budžeta ieņēmumu galvenos avotus, izanalizēt nodokļu ieņēmumu nozīmi valsts budžetā un nodokļu iekasēšanas problēmas un izsniegt priekšlikumus to atrisināšanai.
