Mākslas forma, kuras pamatā ir senā māksla, bet kas radusies vēlākā laika periodā.
1750.-1830.g.
Darbu saturs saistīts ar laikmetīgiem notikumiem
Formu uztvere ir tik patiesa,veselīga un spēcīga, ka tie nelīdzinās akadēmiskā klasicisma sasniegumiem, bet liecina par novatorisku klasikas izpratni
Vairāki avangarda pārstāvji atgriežas pie pagātnes mākslas sižetiem un formām
Neoklasicisms ieguldīja savu darbu antīkajos sižetos citu, neklasisku jēgu, kas attiecās uz laikabiedriem, bet ļoti reti pievērsās tieši tālaika dzīvei.
Rodas avandgarda galējība
Tā laika sarežģītākajā un nestabilākajā situācijā mākslinieki pie pagātnes vērsās, lai no jauna iemantotu harmoniju
Raksturīga - antiromantiska pozīcija
…
