Tiesību normās lietotos jēdzienus savukārt var iedalīt pēc to satura noteiktās kārtības:
Viennozīmīgi jēdzieni, proti jēdzieni, kas normatīvā izpratnē nekad nevar likt saprasties ar citu nozīmi, jo to vien nozīmību nosaka vai nu pašas lietas vai parādības daba, vai normatīvais tiesību akts.
Jēdzieni kas paši par sevi ir skaidri, taču netipiskās situācijās var radīt neskaidrības par to nozīmes robežām. Tie ir jēdzieni ar skaidru valodu un nepietiekami noteiktām ārējām attiecināmības robežām, kas parasti tiek noteiktas interpretācijas ceļā.
Jēdzieni ar vairākām norobežotām nozīmēm, tas ir jēdzieni, kas tiek lietoti dažādās nozarēs, dažādos normatīvajos tiesību aktos ar citādu nozīmi, taču šī nozīme katrā atsevišķā gadījumā ir skaidri noteikta, viennozīmīga.
Piemēram: Jēdziens ”rezidents” saskaņā ar likumu Par prakses ārstiem 1.panta 4.punkta nozīmē ārstu, kas apgūst akreditētu profesionālo rezidentūras izglītības programmu medicīnā kādā no noteiktajām pamatspecialitātēm un ir darba tiesiskajās attiecībās kādā no izglītības programmu īstenotajām ārstniecības iestādēm.…
