Šodienas enerģētikas resursi pasaulē balstās, galvenokārt, uz dabas resursiem, kuri neatjaunojas (akmeņogles, nafta, gāze).
Vispesimistiskākās prognozes liecina, ka ja enerģijas patēriņa tempi turpinās augt tikpat strauji kā šodien, tad naftas un gāzes pietiks labi ja 40-80 gadiem.
Viena no perspektīvākām nākotnes enerģētikas formām ir ūdeņraža enerģētika.
Ūdeņradis
Pirmais elements ķīmisko elementu periodiskajā sistēmā.
Atoms satur tikai 1 protonu un 1 elektronu.
Bezkrāsaina gāze bez smakas, 14,5 reizes vieglāka par gaisu.
Viegli reaģē gandrīz ar visiem metāliem un nemetāliem.
Visizplatītākā gāze kosmosā, arī zvaigznes galvenokārt sastāv no ūdeņraža.
Ūdeņradis ir vieglāks par gaisu, tādēļ tas paceļas atmosfērā. Šī iemesla dēļ ūdeņraža gāze (H2) nav atrodama uz Zemes un tā ir jāizgatavo rūpnieciski.
Dabisks ūdeņradis ir atrodams tikai sajaukumā ar citiem elementiem.
Savienojumā ar skābekli, tas veido ūdeni (H2O).
Savienojumā ar oglekli, tas veido dažādus savienojumus, kā, piemēram, metānu (CH4), ogles un naftu.
Ūdeņradis ir atrodams visā, kas aug - biomasā.…
