Latviešu tautas dvēsele, kā katras tautas dvēsele, izpaužas mākslā – mūzikā, glezniecībā, literatūrā.
Par Zentu Mauriņu, es pirmo reizi dzirdēju augstskolā no latviešu valodas pasniedzējas. Man patika ne tikai Zentas Mauriņas ieskati, atziņas, esejas, tēmas, bet arī romāns Dzīves vilcienā.
Mani apbrīnoja nesalaužamas gribas sieviete, ar traģisku likteni. Par spīti invaliditātei, depresijas aptumšotos brīžos, savas iekšējās sāpes, tā pat kā fiziskās ciešanas, Zenta Mauriņa pārvarēja ar darbu, ar domas koncentrāciju ap citu personu likteņiem, kuru viņas esejās ir daudz.
Rakstniece par savu dzīvi uzrakstījusi septiņas grāmatas, no tām pirmās trīs autobiogrāfiska troloģija: “Tālā gaita”, “Iedrīkstēties ir skaisti”, “ Dzelzs aizbīdņi lūst”.…
