-
Infrasarkanais starojums
Kur vēl var izmantot IS starojumu?
1) Bezvadu informācijas pārraidei nelielā attālumā, kur viena no biežāk lietotajām ierīcēm ir televīzijas pults.
2) Spektroskopijā, kuru izmanto lai noteiktu ķīmiskajās analīzēs vielu koncentrāciju noteikšanai.
3) Laikapstākļu prognozēšanai, kad ar satelītu palīdzību iegūst IS attēlus un nosaka mākoņu veidus un augstumu, kā arī ūdens virsmas temperatūru.
4) Kosmosa pētniecībā IS teleskopiem ir viena priekšrocība attiecībā pret redzamās gaismas teleskopiem. Ar tiem ir iespējams redzēt cauri Visuma putekļu mākoņiem, kamēr redzamās gaismas teleskopiem šie mākoņi ir milzīgs šķērslis
SILTUMA NOPLŪDE
Ja ir sajūta, ka mājās nav tik silts kā vajadzētu būt, tad jāsāk meklēt, kur tad tas siltums pazūd.
Jebkurš objekts, ķermenis, kura temperatūra ir augstāka par 0 K izstaro infrasarkano starojumu jeb siltumu, jo tajā notiek lēnāka vai straujāka elementārdaļiņu (atomu, elektronu u. c.) kustība. Šo daļiņu kustība rada siltuma enerģiju. Jo augstāka temperatūra, jo vairāk enerģijas rodas un, jo tā ir vieglāk uztverama.
Siltuma starojumu var vizualizēt tikai ar termogrāfa jeb speciāla «siltumaparāta» starpniecību,
…
Infrasarkanais starojums ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu 700 nm līdz 1 mm Šo viļņu garums ir lielāks nekā redzamajai gaismai, bet mazāks nekā radioviļņiem (mikroviļņi). Infrasarkano starojumu sauc arī par siltumstariem, jo to izstaro jebkurš ķermenis, kura temperatūra ir augstāka par 0 Kelvina grādiem. Jo karstāks ķermenis, jo īsākus viļņus tas izstaro. Palielinoties temperatūrai, palielinās kopējā intensitāte un spektrā parādās augstākas frekvences komponenti (pie ≈700 °C ķermeņi sāk izstarot redzamo gaismu).











