-
Grāmatas "Būris" apkopojums
Bērzs pēc būra: Bērzs būrī pārdomā savu dzīvi un tās jēgu, kā arī attiecības ar sievu.
Būrī viņš saprata to kad ja nav darba, tad galvenais darbs ir dzīvot. Viņš saprata, ka ja izdzīvos, tad pierādīs būrim un sev, ka viņš ir vērts vairāk, nekā būt vidusslāni tādam pašam kā pārējie. ‘’Tikai tad būs redzams, cik īsteni esmu vērts.’’
Viena no atklāsmēm ko Bērzs saņēma ‘’Visas nelaimes ceļas no salīdzināšanas’’ Bērzs beidzot saprata to kad viņš ir dzīvojis svešu gribu un svešu padomu. ‘’Griezies kā vāvere ritenī. Vairākkārt viņa rīcība bija diktējusi tieksme atdarināt. Nevis nepieciešamība.’’
Viņš saprata, kas ir mīlestība. Pirms būra viņš nebija pārliecināts vai Edīti tiešām mīl, bet būrī saprata, ka bez viņas viņš nespēj dzīvot. Saprata beidzot ko nozīmē dzīve un dzīvot.
Viņš pats ir savs noteicējs ‘’Es pats varu atbildēt, vienīgi es pats’’, bet sabiedrība tomēr arī ir svarīga ‘’Es pats esmu savs vergs, esmu pats savs īpašnieks. Esmu pats savs tiesnesis, pats savs bende. Es varu glābties vārdu spēlēs, pats savs cirvis, pats savs bluķis, bet es nevaru būt pats bez sabiedrības.’’ Taču esot labi būt vienam, bet tikai tad ja tā ir paša izvēle.
…
Romānā ir attēlotas divas sabiedrību grupas, to dzīves vērtības, uztvere utt. Pamatnē atrodas sievas un vīra vecāki, kuri palīdz saviem bērniem, lai uzlabotu dzīves stāvokli. “Šie cilvēki lielākoties dzīvoja vairāk sev nekā sabiedrībai […] viņi nedzīvoja slikti, divistabu vai pat trīsistabu dzīvokļos. […] Viņi atpūtās diezgan vienādi. […] Tā bija vidējā inteliģence. Smailē atrodas vīrs un sieva “Šie cilvēki griezās vienā ritenī. […] Samēra labi situēti un vienā mērā tiecās pēc personiskās labklājības.’’ Cilvēkiem valdīja noteikti uzskati par to kā būtu jādzīvo, kas jādara, lai tu varētu uzskatīt sevi par veiksmīgu cilvēku. Visi šie uzskati cilvēkus, viņu vērtības padarīja vienādus. Neviens nevēlējās būt sliktāks par kādu citu, tādēļ laika gaitā izveidojās viens slānis, kur cilvēki zināja kur viņiem ir jāstrādā, cik jāpelna, kur jādzīvo, lai būtu labs sociālais stāvoklis, bet viņi to nedarīja priekš sevi, bet gan priekš pārējās sabiedrības. Bērzs pirms būra: Bērzs bija gandrīz divi dažādi cilvēki mājās un darbā. Mājās viņš bija slinks, nekur lieki pirkstu nepakustināja. Savu darbu viņš pildīja pēc labākās sirdsapziņas, vienmēr spēja dabūt dažādas ērtības un atvieglinājumus. ‘’Ja runa gāja par darbu, tad Edmunds gluži pārvērtās. Ne vēsts vairs no tā miegamices’’ Viņam par ikdienas dzīvi bija vienalga. ‘’un dzīve ir par īsu, lai veltītu vērību citām lietām, kas patiesībā tādi sīkumi vien ir [..] Bet uz pārējo viņam vienkārši gluži uzspļaut.’’ Attiecībās ar sievu Bērzs varēja būt
