Laikā, kad intelektuāļi gaidīja Lielo karu, kas radītu revolūciju, un paša kara sākumā radās jauns mākslas un literatūras virziens – futūrisms. Tas ir cēlies no latīņu valodas un nozīmē „nākotne”. „Futūristi pretendēja uz jaunas mākslas radīšanu, kas noliegtu visu agrāko – māksliniecisko tradīciju.” Šis mākslas un literatūras virziens visspilgtāk izpaudās Itālijā un Krievijā, savukārt Lielbritānijā bija līdzīga kustība „Vorticisms”. Šī kustība glorificēja moderno tehniku, enerģiju un vardarbību.
Futūrisma uzmanības centrā ir darbība, kustība, ātrums, spēks un agresija. Tam ir raksturīga modernās pasaules cildināšana, kā arī sajūsma par karu un sabrukumu. Jāpiemin, ka futūristi ieviesa jaunu literāro žanru, ko sauca par estētisko manifestu. Manifestu stils bija nepiekāpīgs un agresīvs. Futūristi bija ļoti iespaidoti un iedvesmotie pateicoties notiekošajam karam.
Futūrisms mākslā ieviesa steigu un agresiju. 20.gadsimtā dzīves tempam bija tendence paātrināties – to pierāda futūristu darbi. Tajos redzams mēģinājums materializēt laiku atbilstoši katra mākslinieka izjūtai. „Futūristu sajūsma par karu un vardarbību uzskatāma par vienu no agrīnajām fašisma izpausmēm.”
Krievu un itāļu futūrismam bija dažas atšķirīgas nianses Krievu futūrisms pievērsās valodai un vārdam, bija revolucionārs un nebija raksturīgs militārisms. Savukārt itāļu futūrisms interesējas par tehniku un urbāno vidi, bija nozīmīga nacionālā vide, tika slavēta agresija un ietekmēja itāļu fašismu.
…
