Pirmais piedzima Ēsavs, viss sarkans kā spalvains apģērbs, tāpēc tie nosauca viņa vārdu Ēsavs. Bet viņa brālis tam sekoja, un viņa roka bija satvērusi Ēsava papēdi, tāpēc viņa vārdu nosauca Jēkabs. Īzāks bija, tiem dzimstot, sešdesmit gadus vecs. Un zēni pieauga, Ēsavs kļuva izveicīgs mednieks, lauku cilvēks, bet Jēkabs bija klusas dabas vīrs un mājoja teltīs.Vēstījumi par senajiem patriarhiem ir reālistiskāki. Īzāka dēli Ēzavs un Jēkabs ir dvīņu brāļi, bet raksturā atšķirīgi. Ēzavs - pārgalvīgs lielībnieks, ātri iekaist, klaiņo noskrandis. Jēkabs - centīgs, paklausīgs, neatlaidīgs, ar viltu iegūst no tēva pirmdzimtā svētību, kaut gan tā pienāktos Ēzavam, jo viņš pirmais ieraudzījis dienas gaismu. Ēsavs kā Izāka vecākais dēls mantoja Dieva derību. Apmainīdams savu pirmdzimtību pret putras bļodu viņs parādīja, ka Dieva derību ne par ko nevērtē. Viņš vairs nebija sava mantojuma cienīgs. Rebeka paņēma Ēsava drēbes, sava vecākā dēla svētku drēbes, kas bija pie viņas, un uzģērba tās savam jaunākajam dēlam. …
