Turpmākajā viesnīcu servisa attīstībā sāka parādīties pastāvīgās iebraucamās sētas, kur saimnieks bija atbildīgs par viesu mantās, kas kalpoja arī par drošības garantiju.
Vietās, kur stājās tirgotāji utml., varēja pat nebūt gultu un viņiem nācās gulēt un siena kaudzēm, taču viesnīcām, kurās uzturējās aristokrāti un ierēdņi nācās atbilst visiem arhitektūras noteikumiem un piedāvāt jau lielāku pakalpojumu klāstu.
Līdz ar Romas impērijas sabrukumu (1.gs. m.ē.) pastāvīgās iebraucamās sētas, zaudējušas savus klientus bankrotēja. Tikai pēc 4.gs. Ilga laika perioda ar vēlīno viduslaiku iestāšanos (500.-1300.g.) izmitināšanas uzņēmumu bizness sāka atdzimt no jauna.
…
