Teodiceja ir teoloģijas virziens, kas nodarbojas ar pārdomām par to, kā dievs, kas, pēc svētajiem rakstiem, ir absolūti mīlošs un visa esoša radītājs, var nebūt arī pasaulē esošā ļaunuma pirmsākums. Teodicejas pamatā ir šo divu antagoniju problemātika.
Dažādas mācības šo jautājumu cenšas risināt atšķirīgos ceļos. Zoroastrisms un Manheisms ļaunumu redz kā mūžīgi blakus pastāvošu un savstarpējibā esošu ar dievu. Dievs un ļaunums ir divas galīgas dievību formas, kas pastāvīgi ir sadursmē, bet neviena no tām negūst pilnīgu virsroku.
Bibliskā teodiceja ļaunuma iespējamību skaidro ar cilvēka grēkā krišanu. Uzskatot Dievu par vienīgo un absolūtu visa esoša radītāju un uzturētāju, bibliskā teodicija nepieļauj nekāda duālisma iespējas. Bibliskais dievs ir absolūtā mīlestība un visa universa radītājs no nekā, ļaunumu pasaulē ir ienesis cilvēks, savā augstprātība saceļoties pret dieva gribu, kas tādā veida ir nesis sodu pār visu kosmosu.…
