Starptautiskās organizācijas

Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir dibināta 1945. gada 24. oktobrī, stājoties spēkā 1945. gada 26. jūnijā Sanfrancisko konferences dalībvalstu parakstītajai ANO Hartai. ANO Hartu jeb Statūtus sākotnēji parakstīja 51 valsts. No šīm valstīm 9 bija Eiropas valstis. Ik gadus 24. oktobrī pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā ANO diena. Mūsdienās ANO ir 185 dalībvalstis. Latvija iestājās ANO 1991. gada 17. septembrī. Latvijai ANO ir divas pārstāvniecības – Ņujorkā un Ženēvā.
ANO ir vienīgā universāla rakstura starptautiskā organizācija, kuras mērķis, kā tas noteikts Statūtu preambulas pirmajā tēzē ir „glābt nākamās paaudzes no kara briesmām”. Pārējie galvenie darbības mērķi ir šādi:
Attīstīt draudzīgas attiecības starp nācijām, balstoties uz cieņu pret tautu līdztiesības un pašnoteikšanās principiem;
Īstenot starptautisko sadarbību, risinot starptautisko, ekonomiskos, sociālos, kultūras un humanitāros jautājumus;
Sekmēt cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību respektēšanu.
Strukturāli ANO sastāv no 6 institūcijām un aģentūrām:
1. Ģenerālā asambleja (General Assambly). Ģenerālā asambleja ir ANO augstākā institūcija un pasaules valstu forums. Ģenerālā asamblejā katrai no 185 ANO dalībvalstīm ir balsstiesības. Nozīmīgākās Ģenerālās asamblejas struktūrvienības ir 7 pilna sastāva komitejas un komisijas. Ģenerālā asambleja veic ANO aģentūru un komiteju pārraudzības un koordinācijas funkcijas.
2. Drošības padome (Security Council). Drošības padome ir ANO vadošā, patstāvīgi strādājošā politiskā institūcija, kas nes galveno atbildību par starptautiskā miera un drošības saglabāšanu pasaulē un darbojas visu ANO valstu vārdā.
3. Ekonomiskā un sociālā padome (Economic and Social Council). Ekonomiskās un sociālās padomes uzraudzībā atrodas starptautisko ekonomisko, sociālo un kultūras jautājumu risināšana, rūpes par cilvēktiesību respektēšanu un valstu sadarbības veicināšana izglītības jomā.…