1862. gadā Kr. Barons saņem no Pēterpils – no J. Alunāna aicinājumu doties uz Krieviju galvaspilsētu un strādāt pie jaundibinātā latviešu laikraksta „Pēterburgas avīzes”. Aicinājums nāca īstajā laikā – viņš kļuva par profesionālu avīžnieku. Kopš 1863, gada J. Alunāna slimības dēļ „Pēterburgas Avīžu” redakcijas darbs pilnīgi pārgāja Krišjāņa Barona rokās. Viņš rakstīja daudz par dažādiem jautājumiem, tai skaitā arī politiskiem. Sakarā ar Baltijas muižnieku sūdzībām un intrigām pret „Pēterburgas Avīžu” līdzstrādniekiem Kr. Barons nokļūst cara policijas uzraudzībā, no kuras netiek vaļā vairākus gadu desmitus.
1867. gadā Kr. B. pārceļas un Maskavu, pieņem mājskolotāja vietu muižnieka Stankeviča ģimenē. Stankeviča ģimenē viņš Barons nostrādā ilgus gadus un atstāj to tikai 1880. gadā. Pēc tam viņš neilgu laika sprīdi darbojas Maskavas Marijas sieviešu ģimnāzijā kā vācu valodas skolotājs.
1893. gadā viņš ierodas Rīgā, strādādams tikai pie tautas dziesmu materiālu kopšanas un publicēšanas. …
