Nošķiršanas teorija palīdz izveidot kritērijus, ar kuru palīdzību nosaka, vai tiesību norma ir pieskaitāma pie publiskajām vai privātajām tiesībām. Teorijas ir vairākas.
Interešu teorija. Nošķir publiskās no privātajām tiesībām atkarībā no tā, kādas ir tiesību normās ietvertās intereses. Tiesību normas, kuras aizstāv valsts intereses, pieskaita pie publiskajām tiesībām. Savukārt, tiesību normas, kuras aizstāv indivīda intereses, pieskaita pie privātajām tiesībām.
Subordinācijas teorija. Nošķir atkarībā no tā, kādā padotības stāvoklī atrodas tiesisko attiecību dalībnieki. Publiski tiesiskās attiecības ir tādas, kurās tiesisko attiecību dalībnieki atrodas it kā pakārtoti viens otram. Privātajās attiecībās valda dalībnieku līdztiesība.
Subjektu teorija. Nošķir atkarībā no tā, kas un uz kāda tiesiskā pamata darbojas. Publisko tiesību norma piešķir valstij pilnvaras un nosaka robežas attiecībās ar indivīdiem, kā arī uzliek pienākumus valstij. Privāto tiesību norma piešķir tiesības un uzliek pienākumus indivīdam. …
Tiesību teorija. Tiesību teorija kā studiju kurss pilnībā balstās uz tiesību teoriju kā zinātni. Demokrātiski tiesiskā valstī nedrīkst pastāvēt atrautība starp teoriju un praksi. Likumdošanas problēmas: plānošanas trūkums; novēloti pieņemtie nozīmīgie likumi; seku neprognozēšana; politiskā ietekme. Tiesību jēdziens. Jābūtības raksturs. *Tiesības ir normatīvi priekšrakstošas. *Tās ir jābūtības (piem., pat tad, ja Satversmē rakstīts, ka Latvija ir demokrātiska valsts, tas nav esības noteikums, tā tikai būtu jābūt). *Tiesību adresāts ir vienīgi cilvēks. *Tiesību normas var būt arī nepareizas (piem., Hitlera noteikumi ebrejiem, pensija 10 EUR apmērā u.c.).