Pamatojoties, uz augstāk minēto, var izsecināt vai konkrētā jurista darba izmaksas ir piedzenamas no otras puses vai nē, attiecīgi, ja viņš nav advokāts Advokatūras likuma 4. panta izpratnē, tad piedzīt neko nevar.
Turklāt Civilprocesa likuma 5. panta pirmajā daļā ir noteikts, ka tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Līdz ar to likumi, proti, Civilprocesa likums un Advokatūras likums ir primārie tiesību avoti no kuriem tiesās būtu jāvadās, izšķirot strīdu, bet judikatūra ir tikai palīgavots, kur tiesa var smelties informāciju strīdīgos jautājumos, jo mūsu valstī nav precedentu tiesības. Taču svarīgi akcentēt, ka precedentu tiesību sistēmā tiesa ar precedentu faktiski rada likumu, bet pie mums to tikai iztulko. Šī interpretācija kļūst saistoša. Lai gan pie judikatūras nepieder atcelti un acīmredzami kļudaini spriedumi, taču tie pieder pie tiesu prakses.
Būtībā katrs gadījums ir individuāls un atšķiras no iepriekšējiem. Taču analizētajā gadījumā likumdevējs ir skaidri noteicis, ka atlīdzināmi tikai izdevumi advokāta palīdzības samaksai. Turklāt arī jēdziens „advokāts” nav neskaidrs jēdziens, arī to likumdevējs ir skaidri un konkrēti ietvēris Advokatūras likumā. Tādējādi secināms, ka senāts ir pareizi izšķīries par jēdziena „advokāts” neattiecināšanu uz juristiem, kas nav zvērināti advokāti.
…
