-
Spriedumu iedalījums pēc modalitātes
Оцененный!
Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Spriedumu modalitāte | 3 |
1.1. | Aletiska modalitāte | 3 |
1.1.1. | Nepieciešamības spriedumi | 3 |
1.1.2. | Iespējamības spriedumi | 4 |
1.1.3. | Neiespējamības spriedumi | 6 |
1.2. | Epistēmiskā modalitāte | 7 |
1.2.1. | Izziņa un patiesums | 7 |
1.2.2. | Izziņa un pārliecība | 8 |
1.2.3. | Izziņa un pierādījums | 9 |
1.3. | Deontiskā modalitāte | 10 |
1.3.1. | Normu loģikas uzbūve | 11 |
1.3.2. | Deontiskas modalitātes nozīmes | 11 |
1.3.3. | Deontiska modalitāte tiesību normās | 12 |
1.3.4. | Tiesību normu savstarpējā apgriežamība | 13 |
Rezumējums | 15 | |
Literatūras saraksts | 16 |
Jebkuru vienkāršu vai saliktu spriedumu raksturo ne tikai noteikta loģiskā uzbūve, bet arī sprieduma satura vērtējums noteiktā aspektā. Šis novērtējums izpaužas sprieduma modalitātē.
Loģikā sprieduma modalitāti (latīņu v. „modus” - veids) izsaka ar modāliem operatoriem „iespējams”, „pierādīts”, „atļauts”, „labi” un citiem. Tā, piemēram: „Iespējams, ka citplanētu civilizācijas eksistē.”
Spriedumu modalitātes shematiskais apzīmējums M (a) lasāms: spriedumu „a” raksturo modalitāte „M”. Ņemot vērā sprieduma „a” loģisko uzbūvi (atributīvs vai attiecību spriedums), iegūstam divas pamatshēmas: M (S - P) un M (aRb)
Viens izteikums var saturēt vairākus pakāpeniskus modālos vērtējumus dažādos aspektos, piemēram; „Labi (M2), ka ir pierādīts (M1.), ka pilsonis Ozols (S) nav vainīgs (P).” Shematiskā attēlojumā tas izskatās šādi: M2 [M1 (S-P)].
Nereti sprieduma modālais raksturojums nav izteikts tiešā formā, piemēram: „Vienai personai var būt arī vairākas dzīvesvietas.” (Civillikuma 7. p.) Šī panta skaidrojums ar tieši izteiktu modālo operatoru: „Atļauts (nav aizliegts), ka vienai personai ir vairākas dzīvesvietas.”…
Darbs ir izveidots loģikas kursa ietvaros. Apskatīts: Spriedumu modalitāte, Aletiska modalitāte, Deontiskā modalitāte, Epistēmiskā modalitāte.
