Tēma par muzeju arhitektūru mani ieinteresēja ar savu šķietamo vienkāršību, tāpat kā muzeju arhitektūra ar iespējām un daudznozīmību. Muzeja celtne var būt ne tikai funkcionāli daudzveidīga, tā spēj paust ideju, domu, vērtības, tā var pārstāvēt noteiktu ideoloģiju. Tā spēj „vest” muzeja apmeklētāju, iedvesmot, apstādināt, nomākt, ierosināt u.tml. Citiem vārdiem – tā ne tikai kalpo, bet arī iespaido emocionāli, sniedz pārdzīvojumu un pieredzi, galu galā – tā veido muzeja tēlu.
Vienlaikus šī ir tēma, kas slēpj sevī daudzus problēmjautājumus. Vai muzeja tēla veidošanai un muzejam kopumā ir vairāk atbilstošas vecas vai jaunas ēkas, speciāli būvētas vai pārbūvētas? Kādas attiecības pastāv starp muzeju arhitektūru, muzejiem pašiem un sabiedrību, jā, un arī arhitektu? Ko vajadzētu paust celtnei vai celtņu kompleksam – ideoloģiju, konkrētu ideju, muzeja kultivētu attieksmi, tradīciju u.c.? Kā muzeji veido savu tēlu, pateicoties arhitektūrai?…
