Автор:
Оценка:
Опубликованно: 03.01.2022.
Язык: Латышский
Уровень: Средняя школа
Литературный список: Нет
Ссылки: Не использованы
Рассмотреный период: 2016–2020 гг.
2021–2025 гг.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 1.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 2.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 3.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 4.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 5.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 6.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 7.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 8.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 9.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 10.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 11.
  • Отчёт по практике 'Vesela cilvēka pamatvajadzības. Pieauguša cilvēka periods', 12.
Фрагмент работы

6. AKTIVITĀTES, ATPŪTAS UN MIEGA VAJADZĪBU NODROŠINĀŠANA AKŪTU UN HRONISKU VESELĪBAS TRAUCĒJUMU GADĪJUMĀ.
Gan cilvēkam esot pilnīgi veselam, gan akūtu, gan hronisku slimību gadījumā ir trīs fizioloģiskas komponentes, kuras ir jāizpilda, tas ir aktivitātes, miegs un atpūta. Svarīgi visas sabalansēt un piemērot nepieciešamā daudzumā atkarībā no situācijas.
Imobilitātes pozitīvie aspekti.
• slimības akūtā periodā samazina sāpes, ko izraisījusi koronārā išēmija, ķirurģiska iejaukšanās, traumas, lūzumi, ievainojumi,
• palīdz dziedēt bojātos audus, samazinot to metaboliskās vajadzības,
• mazina vēnu nosprostojumu, paceļot kājas augstāk,
• dod atbalstu vājam, novārdzinātam vai drudžainam pacientam, kurš slimības dēļ nav spējīgs aktīvi darboties, nosēdēt, nostāvēt ( paralīzes),
• gultas režīmam jābūt nomierinošam gan psiholoģiski gan fiziski.

Riska faktori, kas sekmē potenciālas aktivitātes nepietiekamību:
• aktivitātes nepietiekamība anamnēzē,
• hroniskas vai progresējošas saslimšanas (artrīts, hronisks obstruktīvs bronhīts, multipla skleroze),
• atlieku parādības pēc pavājinātas motorās nervu funkcijas (paralīzes, parēzes, locekļu vājums),
• muguras problēmas,
• neprasme un nespēja patstāvīgi veikt aktivitātes,
• nogurums, sāpes, vispārējs nespēks,
• palielināta ķermeņa masa.

Коментарий автора
Atlants